Tuvojoties pavasarim un tepmeratūrai svārstoties ap nulle grādiem atkusnis mijas ar salu. Tā rezultātā grants ceļu stāvoklis un nestspēja strauji pasliktinās un daudzviet grants ceļi kļūst grūti izbraucami. VAS Latvijas Valsts ceļi un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs nespēj novērst bedres un to veidšanos ar greiderēšanu, bet nopietnākiem darbiem nereti pietrūkst līdzekļi un iespējas darbus veikt.
Vienīgais, ko iespējams izdarīt – atsevišķos ceļu posmos, kas apžuvuši tiek veikta ceļu posmu operatīva greiderēšana. Tiesa pasākumiem ir tikai īslaicīgi panākumi, jo ūdens noteces daudzos ceļu posmos ir sevi nokalpojušas un nespēj novadīt lielo ūdens daudzumu. Tā rezultātā ceļi pārmirkst, pa nakti piesalst un jaunas bedres var izveidoties jau tajā pašā dienā, kad ceļš ticis nogreiderēts.
Ilgtermiņa rezultātu varētu dot ceļu ūdens novades sistēmas sakārtošana, izrokot grāvjus un paceļot ceļa klātni virs apkārtējā reljefa. Ideālā gadījumā ceļu posmos ar augstu satiksmes intensitāti būtu nepieciešams izbūvēt cietāku segumu, vēlams asfalta segumu vai vismaz veikt virsmas apstrādi.
Latvijas Valsts ceļu statistika liecina, ka šobrīd Latvijā ir 11230 km valsts autoceļi ar grants-šķembu segumu, no kuriem 4692 km ir sliktā stāvoklī. Paralēli Latvijā ir arī 8901 km asfaltēti veļi, no kuriem gandrīz puse (4250 km) ir sliktā stāvoklī.
Īstermiņa ierobežojumi
Lai pasargātu grants ceļus no pilnīgas sabrukšanas uz daudziem valsts un vietējas nozīmes grants ceļiem tiek ieviesti smagā transporta pārvietošanās ierobežojumi. Rezultātā pa grants ceļiem tiek aizliegts pārvietoties kravas auto, kuru kopējā masa pārsniedz 10 tonnas. Ierobežojumi ir spēkā līdz situācijas normalizēšanai.
Bedru labošana ziemā un pavasarī netiek veikta, jo mainīgo klimatisko apstākļu rezultātā šādām darbībām ir maza jēga. Asfaltētajos ceļa posmos, valsts nozīmes ceļos tiek veikta kritisko bedru aizpildīšana ar auksto asfaltu.
Nākotnes perspektīvas
Pēdējos gados aizvien aktīvāk tiek izmantoti dažādi ES fondi ceļu segumu sakārtošanai. Ņemot vērā ES nosacījumus fondu līdzekļi nedrīkst tikt novirzīti vietējas nozīmes autoceļu sakārtošanai, bet pašām pašvaldībām nav līdzekļi ceļu seguma sakārtošanai. Vienīgā cerība šajos gadījumos ir valsts budžets, bet budžetā pēdējos 20 gados autoceļi nav bijuši kā prioritāte, kā rezultātā ceļu seguma sakārtošanai iztrūkst aptuveni 4 miljardi eiro. Latvijas auto īpašniekiem, kuriem ir jādzīvo grants ceļu tuvumā, t.i. pārsvarā lauku reģionu iedzīvotājiem ir jārēķinās, ka tuvākajos gados situācija būtiski neuzlabosies. Tas gan nenozīmē, ka situācijās, kad vajadzīgs papildus finansējums, nav iespējams ieķīlāt auto. Protams, jārēķinās, ka aizdevuma saņemšana neuzlabos autoceļu stāvokli un var gadīties, ka finansējuma atmaksas periodā ir jāveic transporta līdzekļa remonts, kas var vēl vairāk apgrūtināt iespējas atmaksāt parādu.
Stratēģiskā līmenī mēs varam cerēt tikai uz ES fondu izlietošanas naudas ierobežojumu izmaiņām, kas ļautu novirzīt daļu finansējumu arī reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu sakārtošanai.